bišk no visss.

doma

nekad vairs necerēju ,kad es šeit kautko rakstīšu ,taču šovakar to daru.
ir uznācis kautkāds wtf domājamais.visu laiku iet domas uz riņķi.
un lielākā doma pie kuras es apstājos ir klase.
mana nu jau 7a.visu laiku domāju cik labs bija iepriekšējais gads un cik labs būs nakošais.
lai arī daudzus nevēlos redzēt viņi tomēr pietrūkst.
man pietrukst musu grupas angļu valodas un krievu valodas kur zeni vienmer izcēlās ,kur es sedeju blakus markusam un tomam un viņi abi krita uz nerviem.
kur markus ņema nost manas lapas un toms vienmer man sedeja klepi un lika est picas un vel visko darija.
man pietrukst musu ekskursiju.man pietrukst ta ekskurijas diena ,kad gandrīz visu laiku runāju ar tomu un man bija vienalga ,ko domāja citi.
man patika ,kad ar danu bija jāguļ ar tomu.toms iekārtojies mums erti pa vidu un ņem nost segu un spele psp.man pietrukst ciniņš ar viņu pa guļamaisu.man piietruuukst viss ,kas saiistits ar klasi.man pietrukst klases zeni.man pietrukst viņu muļķibas.
un tagad ,kad nereti man uzraksta markus ir tik jauki ir ko atcereties.
lai arī zēni ir lielie vārtītāji viņi tomēr ir un paliks forši.vini spēj novilkt stundu ,viņi spēj ņirgāties ,kas reizem aizskar ,taču uz viņiem nevar dusmoties ,jo viņi ir vienkārši forši.
un lai ari ko viņi izdara viņi mak jauki pienakt klat un teikt:euuuuuu iedosi luuudzu majasdarbu?
nu un ka lai neiedod?
es apbrinoju ,kad pec visa ,kas darits mes esam nešķirama klase.
mes esam viens vesels.
haha manu garstavokli pacela šis http://www.youtube.com/watch?v=d0AkiOqwmiI

te bisk no visa.svinam un svinam.